Iedzīvotāju pārpalikuma ietekme uz ekosistēmu

Autors: Robert Simon
Radīšanas Datums: 20 Jūnijs 2021
Atjaunināšanas Datums: 1 Maijs 2024
Anonim
Rīgas līča ekosistēmas funkcionālā modeļa izstrāde
Video: Rīgas līča ekosistēmas funkcionālā modeļa izstrāde

Saturs

Pārmērīgs iedzīvotāju skaits var ietekmēt vidi vairākos veidos. Attiecībā uz cilvēku pārapdzīvotību, būvniecību, medībām, lauksaimniecību un daudzām citām darbībām var pastāvīgi mainīt biotopu. Ar dzīvniekiem un augiem pārāk daudz iedzīvotāju var radīt pārāk daudz sugas, kas savukārt samazina pārtikas apgādi. Izmantojot dabiskus līdzekļus, iedzīvotāji bieži vien ir līdzsvarā ar vidi. Diemžēl daudzas briesmas ir saistītas tikai ar cilvēka iejaukšanos, tostarp invazīvu sugu pievienošanu, kas var iznīcināt šo līdzsvaru.


Zveja kļūst par problēmu, kad zivju piegāde ir izsmelta (Thinkstock attēli / Comstock / Getty Images)

Cilvēku populācija

Cilvēku pārslodze uz planētas šodien rada bažas un nākotnē var radīt daudz lielākas sekas. 2006. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku pievienojās zemes globālajam iedzīvotāju skaitam - 6,5 miljardi, liecina Antarktikas klimata pārmaiņu eksperts Chris Rapley. Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka līdz 2050. gadam planētu varētu būt aptuveni 9 miljardi cilvēku. Līdz 1960. gadam bija aptuveni 3 miljardi.

Antarktīda (Comstock attēli / Comstock / Getty Images)

Sekas

Bažas rada arī lauksaimniecība un pārtikas apgāde. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pētījumā aptuveni puse no jaunattīstības valstu iedzīvotājiem ir pieaugusi straujāk nekā to pārtikas apgāde. Svaiga ūdens trūkums ir kļuvis par problēmu. Meži cieš no pārmērīgas izmantošanas, lai kompensētu strauju izaugsmi, un zivsaimniecība sāk pārmērīgi izmantot noteiktas zivju sugas.


Skats uz laukiem un darbiniekiem (Photos.com/Photos.com/Getty Images)

Dzīvnieku populācija

Dzīvnieku pārapdzīvotība kļūst par problēmu, kad radījums izsmidzina pārtikas apgādi, parasti citu dzīvnieku vai augu. Tomēr dzīvnieki mēdz dzīvot līdzsvarā. Ja ir daudz plēsoņu un nepietiek ar pārtikas avotu, plēsēji badā un iedzīvotāji ir kontrolēti. Bet, kad pārtikas avots ir bagātīgs, plēsējs atkal uzplauks. Lai gan reizēm invazīvās sugas var apdzīvot vidi un darīt vairāk kaitējuma, nekā daba var labot. Piemēram, "smaragda pelnu urbējs" ir Āzijā dzimtā vabole, bet Amerikas Savienotajās Valstīs bez dabīgiem plēsoņām daudzās Midwestern valstīs tā ir nogalinājusi desmitiem miljonu koku.

Žurkas (Jupiterimages / Photos.com / Getty Images)

Augu populācija

Augu populāciju kontrolē cilvēka metodes, kā arī dzīvnieku barība. Ja atsevišķās nezālēs vai augos viegli aug vienā zonā, viņi var nogalināt citus augus, aplaupot tos no minerālvielām un ūdeni. Tādējādi iedzīvotāju kontroli var panākt ar cilvēka iejaukšanos vai dzīvniekiem, kas ēd invazīvus augus.


Eikaliptu koki (Davis McCardle / Photodisc / Getty Images)

Risinājums un novēršana

Iedzīvotāju kontrole kā vides aizsardzības līdzeklis ir grūts uzdevums. Tomēr ir pasākumi, ko var veikt, lai palīdzētu nākamajām paaudzēm. Dzimšanas kontrole ir viens no veidiem, kā saglabāt augošo Zemes populāciju. Tas var palīdzēt efektīvi izmantot pārtiku un enerģiju un efektīvi pārvaldīt lielās pilsētas, bet par to ir jāapmāca cilvēki. Ja vairāk cilvēku uzzina par iedzīvotāju pārpalikumu un tā ietekmi uz vidi, tad to var izdarīt vēl vairāk.

Dzimšanas kontroles tabletes (Jupiterimages / Photos.com / Getty Images)