Saturs
Reālisms un ideālisms ir divas konkurējošas filozofijas izglītības jomā. Atgriežoties senajā Grieķijā, šīs teorijas ir ietekmējušas izglītības filozofiju līdz mūsdienām.
Ideālisms
Ideālisms ir izglītojošās domas skola, kuru Platons veicināja 400. gadā pirms Kristus. Viņš domāja, ka cilvēki var attīstīties no iekšpuses uz āru, labojot savas domas un atklājot zināšanas jau kopš dzimšanas. Ideālisms koncentrējas uz spriešanu un veidu, kā cilvēks var izcelt sevī esošās zināšanas. Pēc viņa domām, pasaule pastāv tikai cilvēku prātos, un šī galvenā patiesība slēpjas ideju konsekvencē. Tāpēc, jo pilnīgākas kļūst mūsu idejas, jo labāk mēs varam kalpot pasaulei. Immanuela Kanta ideālismā pasaule pastāv, bet mūsu prāts ir no tās atsevišķi.
Reālisms
Reālisms ir izglītojošās domas skola, kuru popularizē Platona students Aristotelis. Šī skola apgalvo, ka vienīgā realitāte ir materiālā pasaule, ka ārējās pasaules izpēte ir vienīgais drošais veids, kā atrast patiesību; pasaule ir objektīva parādība, kurai mūsu prātam ir jāievēro. Pareizi pētot pasauli, mēs iegūstam arvien vairāk zināšanu. Reālismā cilvēks ir tukšs zināšanu trauks, un tas var rasties tikai no būtnes ārpuses, novērojot. Šī filozofija bija zinātniskās metodes, uz objektīviem faktiem balstītas izmeklēšanas sistēmas, māte.
Dažādas metodes
Ideālisms alkst sasniegt galīgo realitāti, izmantojot loģiku un pašpārbaudi. Platons paziņoja, ka indivīdi ir dzimuši ar lielām zināšanām, kuras var atklāt, izpētot idejas un Sokrātisko metodi - virkni jautājumu, kas ved studentu pie lielākām zināšanām. Piemēram, Platona dialogā "Meno" Sokrats vergu zēnam palīdz atklāt iekšējas zināšanas matemātikā bez iepriekšēja pētījuma. Tādējādi katrs students ir vienlīdz spējīgs iekļūt iekšējos zināšanu un gudrības resursos. Savukārt reālisma mērķis ir instruēt studentus tā, it kā viņi būtu tukši zināšanu trauki. Jebkura praktiska metode ir piemērota, ieskaitot tehnoloģiju. Šī filozofija pieņem arī studentu zinātnisko pārbaudi, lai viņus ievietotu piemērotās klasēs.
Filozofija un pasniedzējs
Reālisms un ideālisms ir būtībā pretrunīgi uzskati, un skolotāja filozofija būs redzama klasē. Piemēram, ideālists ilgosies pēc starpnieka lomas, virzot studentus uz patiesību. Studenti varēs patstāvīgi meklēt patiesību, brīvi domājot, skolotāja rūpīgā vadībā. Kā starpnieks skolotājs neuzņemas absolūtas autoritātes lomu, bet būs laipns ceļvedis studentam. Savukārt reālista mērķis būs ieaudzināt zināšanas studentiem no ārpuses. Šis skolotājs centīsies izmantot hipotēžu zinātnisko metodi un rūpīgu loģiskā saprāta izmantošanas izpēti, kas atrodama ideālistiskajā izglītībā. Reālisms ir saistīts ar biheiviorismu, kas ir mācīšanās sistēma, izmantojot sodu un atlīdzību. Paļaujoties tikai uz informāciju no ārpasaules, reālisms neņem vērā studenta sākotnējo domāšanu. Tad skolotājs tiks uzskatīts par augstāko autoritāti, skaitli, uz kuru studentiem ir jāatbild, nevis kā ceļvedi, kuru var apšaubīt.