Saturs
Mūsdienu deju radīja dejotāji, kuri vēlējās dejot ārpus baleta tradīcijām un stingras precizitātes. Rezultāts bija divu deju formu parādīšanās, kas ir gan skaistas, gan iedvesmojošas, katra savā veidā, bet ļoti atšķirīga. Mūsdienu dejas un balets piedāvā dejotājiem divas ļoti dažādas iespējas, kā izpausties ar kustību palīdzību.
Precizitāte un scenāriji
Balets ir ļoti strukturēta dejas forma, savukārt mūsdienu deja ļauj kustībai brīvāk plūst. Baletdejotāji apgūst precīzus soļus, kas jāveic tieši pareizi, nevainojamā formā, savukārt mūsdienu deju dejotājiem ir atļauts pārvietoties mazāk precīzi. Balets paļaujas arī uz skatuves uzstādījumiem, lai palīdzētu radīt noskaņu, tāpat kā lugā, savukārt mūsdienu dejā dejotāja emociju atspoguļošana pilnībā ir dejotāja ziņā.
Mākslas formas vecums
Balets sākās 15. gadsimtā un kļuva par profesionālās dejas veidu 1661. gadā, kad Francijas karalis Luijs 14 nodibināja Academie Royale de Danse. Balets ir sena izteiksmes forma. Turpretī mūsdienu deja parādījās tikai 20. gadsimta sākumā.Tas ir daudz jaunāks dejas veids. Līdz ar to balets lielā mērā balstās uz tradīcijām, savukārt mūsdienu deja var brīvāk izvērsties jaunās izteiksmes formās.
Sacelšanās
Baleta stingra tradīciju un precizitātes ievērošana noveda pie modernās dejas ieviešanas. Dejotāji, kuri pievienojās modernās dejas kustībai, sacēlās pret baletu un tā stingrajiem noteikumiem, kā arī pret personiskās izteiksmes vietas trūkumu. Pirmie amerikāņu dejotāji Marta Greiems un Dorisa Hamfrija lauza baleta tradīcijas un sāka paši horeogrāfēt izteiksmīgāku deju.
Citu deju formu ietekme
Balets tika veidots no 15. gadsimta sociālajām dejām, un gadu gaitā to nav ietekmējuši citi deju veidi. Savukārt mūsdienu deja nāk no stepa, džeza, etniskajām tautas dejām, kā arī no baleta. Mūsdienu deju horeogrāfi var brīvāk izpētīt citus deju veidus un integrēt to, kas viņus aizrauj, viņu darbos, savukārt baleta horeogrāfi aprobežojas ar pakāpieniem un pozīcijām, kurām ir gadsimtu tradīcijas.