Saturs
Federālisti un antifederālisti bija galvenie politiskie pretinieki ASV Konstitūcijas izstrādes laikā. Viņi debatēja un nepiekrita Amerikas revolūcijas mantojumam par to, kā būtu jāizveido ASV valdība. Abas grupas apsprieda Konstitūcijas pamatotību laikposmā no 1787. līdz 1790. gadam - perioda, kurā kolonijas pieņēma lēmumu par Hartas ratifikāciju. Federālistiem galu galā izdevās panākt, lai visi 13 štati ratificētu savu konstitūciju, un pēdējā to izdarīja Rodas sala 1790. gada 29. maijā.
Amerikas revolūcijas mantojums
Amerikāņu revolucionāros brīvības un pašpārvaldes ideālus publiski popularizēja gan federālisti, gan anti-federalisti, taču viņiem bija ļoti atšķirīgas idejas par to, kā popularizēt šos principus. Pēc Sirakūzu universitātes vēsturnieka Ralfa Kečama teiktā, federālisti iestājās par angļu stila sabiedrību, kuras pamatā ir spēcīga komerciāla izaugsme, nacionālā labklājība un pasaules impērijas jēdziens. Savukārt antifederālisti Amerikas revolūcijas panākumus uzskatīja par retu iespēju sasniegt reālu republikas valdību.
Spēcīga federālā valdība
Federālisti atbalstīja spēcīgas centrālās valdības izveidi, kurai būtu autoritāte visās 13 kolonijās. Tās pretinieki tomēr radikāli bija pret šo koncentrēto struktūru, kas kontrolētu pilsoņus no attālās galvaspilsētas, kā tas bija Londonā un visās pārējās centralizētajās struktūrās pasaulē. Antifederālisti atbalstīja ideju, ka katrai valstij jābūt suverēnai un tai ir sava neatkarīga valdība. Šo ideālu Tomass Džefersons popularizēja kā sava veida agrāro republikānismu.
Atbalsts Konstitūcijai
Konstitūcijas aizstāvji uzņēma federālistu vārdu, lai gan dokuments neatbalstīja īstu "federāciju" vai valdību līgu. Vēsturnieks Kečams saka, ka grupa pieņēma šo marķējumu, lai identificētos ar tautas viedokli, kas bija stingri pretrunā ar nacionālās valdības ideju un atbalstīja federāciju. Antifederālisti iebilda pret Konstitūciju, jo vēlējās tīri federālu sistēmu, un viņi bija īstie federālisti.
Sociālā klase
Antifederālisti lielākoties bija lauksaimnieki un tirgotāji, kuri ticēja vietējās sabiedrības rīcībai, savukārt federālisti nāca no turīgākas tirgotāju un zemnieku klases, kuriem bija izdevīgi ārējās tirdzniecības līgumi un stabili ekonomiskie apstākļi. Antifederālisti kritizēja centralizēto varu, jo uzskatīja, ka tā tikai atbalstīs bagāto valdošo šķiru intereses, nevis pārstāvēs vietējo pilsoņu vēlmes un tiesības.