Kāda ir atšķirība starp elementu un ķīmisko vielu?

Autors: Clyde Lopez
Radīšanas Datums: 18 Augusts 2021
Atjaunināšanas Datums: 1 Maijs 2024
Anonim
Теория ограничения систем. Бережливое производство
Video: Теория ограничения систем. Бережливое производство

Saturs

Elements sastāv no atoma ar protoniem, neitroniem un elektroniem ap kodolu. Ķīmisko vielu veido viens vai vairāki dažādi savstarpēji saistīti elementi. Elementiem un vielām ir vairākas atšķirības, piemēram, vienkāršība, sarežģītība, simboli un formulas.

Vienkāršība pret sarežģītību

Galvenā atšķirība starp elementu un vielu ir tā, ka elementu veido viens atoms. Elementu nevar sadalīt, jo tas jau ir pēc iespējas vienkāršākā formā. Ir zināmi 118 ķīmiskie elementi, katram no kuriem ir atomu skaitlis un vairākas specifiskas masas. No otras puses, vairāki elementi var apvienoties, veidojot sarežģītas ķīmiskas vielas. Piemēram, nātrija, oglekļa, skābekļa un ūdeņraža elementi var veidot kompleksu vielu, ko sauc par nātrija perkarbonātu (pazīstams arī kā peroksihidrēts nātrija karbonāts). Nātrija perkarbonāts faktiski ir nātrija karbonāta (Na2CO3) un ūdeņraža peroksīda (3H2O2) kombinācija.


Simboli un formulas

Elementi no vielām atšķiras arī ar to, kā tos attēlo simboli. Piemēram, skābekļa elementu apzīmē ar burtu "O", slāpekļa elementu apzīmē ar burtu "N" un kāliju ar burtu "K". Tomēr, tā kā ķīmiskās vielas ir divu vai vairāku elementu maisījums, tiek izmantota īpaša formula, lai attēlotu visus molekulā esošos ķīmiskos savienojumus. Piemēram, vielu nātrija hlorīdu (galda sāli) attēlo NaCl formula. Urīnskābe ir sarežģītāka viela, un tās formula ir C5H4N4O3.

Atšķirīgais faktors

Elementus raksturo to atomu skaits. Piemēram, ūdeņradim ir atomu skaitlis 1, nātrijam ir atomu skaitlis 11, alumīnijam - 13 un sudrabam - 47. Savukārt vielām raksturīgas ķīmiskās saites. Piemēram, galda sāls pamatā ir jonu saite. Jonu saite ir tā, kas veidojas, kad atoms vienu vai vairākus elektronus pārnes uz citu atomu.


Jonu savienošanas piemērs

Nātrija visattālākajā apvalkā ir viens elektrons, bet hlora šajā apvalkā ir septiņi elektroni. Tādā veidā neviens no šiem elementiem nav īsti stabils. Pēc tam nātrijs atdod savu visattālāko elektronu hloram, kļūstot par pozitīvu jonu. Hlors saņem elektronu un kļūst par negatīvu jonu. Pozitīvie un negatīvie lādiņi tiek piesaistīti viens otram, un tos satur kopā abu elementu elektrostatiskais raksturs. Kad saite ir izveidojusies, katra elementa valences apvalkā sāk būt astoņi elektroni, kas kļūst stabilāki.