Saturs
Griezes momentu raksturo kā spēku, kas darbojas noteiktā attālumā no fiksētas ass, piemēram, durvis, kas rotē attiecībā pret viru vai virsbūvi, kuru virve piekārusi uz skriemeļa. Griezes momentu var ietekmēt pretējs spēks, kas rodas no izturīgas virsmas, kas identificēta kā berze. Tāpēc berzes griezes momentu aprēķina kā starpību starp pielietoto un iegūto (novēroto) griezes momentu.
1. solis
Nosakām iegūto griezes momentu bezrīvju sistēmā ar noteikta rādiusa (R) un masas (m1) skriemeļu papildus piekaramam korpusam ar masu m2. Iegūtais griezes moments ir vienāds ar piekarinātā korpusa leņķisko paātrinājumu, kas reizināts ar skriemeļa inerces momentu.
Rezultatīvais griezes moments = leņķiskais paātrinājums * skriemeļa inerces moments Leņķiskais paātrinājums = (ķermeņa masas paātrinājums m2) / (skriemeļa rādiuss) skriemeļa inerta moments = = (skriemeļa masa / 2) * (skriemeļa rādiuss) ²
2. solis
Nosakiet tajā pašā sistēmā pielietoto (novēroto) pieskārienu, vienlaikus ņemot vērā berzi. Aprēķins būs līdzīgs iepriekšējam; tomēr ķermeņa paātrinājums būs mazāks skriemeļa pievienotās berzes dēļ.
Pielietotais griezes moments = leņķiskais paātrinājums (ar berzi) * skriemeļa inerces moments
3. solis
Atrodiet berzes griezes momentu, no rezultāta atņemot pielietoto griezes momentu.
Rezultāta griezes moments = pielietotais griezes moments + berzes griezes moments Berzes griezes moments = iegūtais griezes moments - pielietotais griezes moments